Preses relīzes

Labdarības maratonā „Dod pieci!” saziedoti jau 126 217 eiro!

Labdarības maratonā „Dod pieci!” trešajā diennaktī saziedoti 126 217 eiro, kas sniegs praktisku palīdzību cietušajiem no vardarbības ģimenē. Palīdzību lūguši jau 25 cilvēki - gan sievietes, gan vīrieši. „Dod pieci!” turpina saņemt daudz zvanu un vēstuļu, kuros cilvēki atklāti runā par piedzīvoto vardarbību ģimenēs.

 
Visas dienas garumā pie „Dod pieci!” studijas Doma laukumā cilvēki ziedo skaidru naudu, ieturot distanci, drūzmēšanās nav novērota. Arī mājaslapā dodpieci.lv cilvēki turpina aktīvi ziedot un piedalās īpašās labdarības izsolēs. Visā Latvijā skaidras un bezskaidras naudas ziedojumus turpina pieņemt „Circle K” degvielas uzpildes stacijas. Turpinās pieteikšanās palīdzības saņemšanai, aizpildot pieteikuma formu dodpieci.lv. 

 „Dod pieci!” studijā viesojas eksperti, sabiedrībā zināmi cilvēki un populāri mūziķi. Ar stāstiem dalās cietušie no vardarbības un ziedotāji. 
 
„Centrs MARTA” katru gadu palīdz gandrīz 400 sievietēm, kas vēršas pēc palīdzības. „Centra MARTA” vadītāja Iluta Lāce „Dod pieci!” atzina, ka ziedojumi būs būtiska palīdzības daļa, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu. Viņa norādīja, ka valstī jāuzlabo nolēmumu kontrole un jāmaina cietušās personas un varmākas pienākumu akcenti. Tāpat arī nepieciešams sistemātisks finansējums preventīvajiem pasākumiem.

”Ieklausoties cietušo sieviešu stāstos, 20 gadu laikā mēs esam izteikuši vairākus būtiskus normatīvo aktu priekšlikumus, bet lēmumpieņēmēji bieži atbild – jūs nodarbojaties ar izdomātām problēmām. Mēs sagaidām, ka tiks atzīts: valstī tā ir reāla problēma un vairāk atbalstīs cietušos,” teica „Centra MARTA” vadītāja Iluta Lāce. „Pašreiz cietušajām sievietēm valsts noteikusi zināmus pienākumus, lai pierādītu, ka viņas ir spējīgas rūpēties par bērniem. Taču vardarbības veicējs turpina savu dzīvi kā ierasts. Šie pienākumi būtu jāuzliek vardarbības veicēja pusē. Tāpat būtu jāpalielina arī sociālo darbinieku un policistu izpratne par pazīmēm, kas liecina, ka personai ir dzīvības apdraudējuma risks.” 

Baltijas pētnieciskais žurnālistikas centrs Re:Baltica vardarbības tēmu padziļināti pēta kopš pagājušā gada. Re:Baltica izpilddirektore Sanita Jemberga stāstīja, ka, likumdošanas un izpratnes ziņā, emocionālā vardarbība Latvijā ir jauna un sakārtojama joma, trūkst arī statistikas datu. S.Jemberga uzsvēra, ka emocionālās vardarbības atpazīšana un tiesiskie kritēriji ir attīstāms jautājums.

„Emocionālā vardarbība ir visklusākais varmāka – uzsista acs ir redzama uzreiz, bet ielauztu sirdi nenēsā uz rokas, tā paliek uz mūžu. Sabiedrībā ir krietni jāpalielina izpratne, kā atpazīt emocionālo vardarbību. Ja kādu nosauc par „stulbeni”, „idiotu”, kurš „neko nesaprot”, cilvēki nedomā, kā tas ietekmē otru. Emocionālā vardarbība pagaidām ir grūti pierādāma tiesā, ja tai nav fizisku seku. Pārmaiņas sabiedrībā ietekmē arī tas, ka lielākā daļa cilvēku Latvijā ir skarbi audzināti  - puikas neraud, meitenes ir paklausīgas, sakod zobus un ciet,” teica S.Jemberga.

Domājot tieši par bērnu nākotni, rīkoties drosmīgāk aicināja mācītājs Juris Cālītis: “Ko mēs darām, kad māja deg? Mēs paņemam bērnus un skrienam laukā. Mēs nezinām, kur mēs nokļūsim. Jautājums ir: vai pastāv kāds jauns sākums? Es strādāju ar bērniem, kuri ir šo „ugunsgrēku” piedzīvojuši. Un tā rēta paliks uz visu mūžu. Visām mātēm teikšu: glābiet bērnus! Domājiet par bērniem!” 

Klīniskā psiholoģe Kristīne Balode „Dod pieci!” pastāstīja, ka vardarbības mazināšanā palīdz prasme runāt par savām izjūtām, īpaši vīriešu vidū: ”Neviens no mums neceļas ar plānu otram darīt pāri un apzināti izturēties vardarbīgi jau no paša rīta. Vīriešu pasaulē vēl aizvien “nav stilīgi” izteikties par savām izjūtām un pārdzīvojumiem, taču, salīdzinot ar iepriekšējo paaudzi, kad vīrietis nav bijis ne aktīvs sarunu partneris, ne tēvs, jaunajā paaudzē ir vērojama pozitīva tendence.”

Ziedotāja Zinta „Dod pieci!” teica: „Jūsu reklāmā sieviete atsitas ar galvu pret fotogrāfijas rāmīti un to sasit. Manai klasesbiedrenei tas beidzās ar to, ka viņa atsitās ar galvu pret vannu un kļuva par kopjamu invalīdi. Varbūt kādai sievietei tas liks aizdomāties, ka sitieni nav normālu attiecību daļa.”

Anonīma ziedotāja,  cietusi no vardarbības, stāstīja: “Mēs pieņemam, ka varmāka ir vīrietis, patēvs, alkoholiķis, ka tas notiek nelabvēlīgās ģimenēs. Varmāka var būt arī laba izskata, inteliģenta, situētas ģimenes mamma, kuru apkārtējie pat nedaudz apbrīno. Tā ir mamma, kas visu acīs ir super cilvēks, bet aiz aizvērtām durvīm saka „tu esi debila”, „bez sišanas jūs tāpat neko nesaprotat”, un viņai šķiet pieņemami slīcināt podā, izraut aiz matiem no gultas otrā stāva. Mēs esam trīs bērni, kuri iznākuši ārā no ģimenes kā salauztas personības. Mēs vainojām sevi, jo  tuvākais cilvēks teica „ tu esi nekas”. Man ir 40 gadu, tikai tagad lēnām no tā rāpjos ārā. Un pat tagad, pēc daudzām psihoterapeita vizītēm, joprojām vainoju sevi.”

Ziedotājs Viesturs, cietis no vardarbības: “Fiziskā un emocionālā vardarbība sabiedrībā ir kļuvusi par vispārpieņemtu lietu. Bērnību pavadīju ģimenē, kurā vecāki nepārtraukti izrādīja nepatiku viens pret otru, plīsa trauki, šķīda viss, kas bija pa rokai. Lai tam tiktu pāri, process ir ļoti ilgstošs. Bērnam nenāk par labu tas, ka vecāki paliek kopā tikai viņa dēļ. Varu apliecināt, ka bērnam ir sāpīgi brīdī, kad vecāki izšķirsies, bet tas nav tik smagi kā gadiem redzēt to, kā viņi viens otru pazemo."

Ziedotājs Igors, cietis no vardarbības: “Man toreiz bija trīs gadi. Bioloģiskais tēvs izturējās vardarbīgi, un mammai nācās meklēt gan kā pasargāt sevi, gan kā mani. Paveicās, ka bija līdzcilvēki, kas iedeva dzīvokli, kur dzīvot.”

Anonīma cietusi ziedotāja stāstīja ēterā: “Izkļūšana no tā apburtā loka bija pareizākā rīcība gan man, gan maniem bērniem. Kad esi tajā iekšā, tu neesi par to pārliecināts. Mans piecgadīgais dēls pienāca un pajautāja:  „Uz kurieni mēs šoreiz brauksim? Pie vecmammas? Pie krusttēva?” Tas bija tas lūzums, kad es pēdējo reizi pieņēmu to lēmumu aiziet un izrāvos ārā. Ziniet, nebūs viegli, bet tas ir pareizais solis.”

„Dod pieci!” šodien muzicē Andrejs Osokins, Intars Busulis, Instrumenti, Carnival Youth, Balanas ģimene, Katrīna Gupalo, Čipsis un Dullais, Mazais Princis, Ducele, Citi Zēni, Elizabete Gaile, Alise Joste, Pirmais Kurss, Helviju Fiņķis un Praga II, Radio Trio, Anna Krista Ostrovska, Gatis Mūrnieks, MØNTA.

“Dod pieci!” tiešraidei var sekot līdzi sabiedriskajos medijos un mājaslapā dodpieci.lv. Maratona jaunumi ir lasāmi arī TVNET GRUPAS portālos. 

Ziedojumu veicēji, kuru ziedojums ir vismaz EUR 1500, maratona noslēgumā tiks aicināti uz “Dod pieci!” Čeku parādi. Uzņēmumi, kuri augstu vērtē sociālo atbildību, tiek aicināti sazināties ar Ziedot.lv. 

Par labdarības maratonu “Dod pieci!”

Labdarības maratons “Dod pieci!” notiek no 17. līdz 23. decembrim. To rīko Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju un sabiedrisko mediju portālu lsm.lv. Pirmo reizi projekta satura partneris ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica, kas vardarbības tēmu padziļināti pēta kopš pagājušā gada. 

Projektu atbalsta mājokļu attīstītājs “Bonava”, Luminor banka, „Circle K Latvia” un reklāmas aģentūra “NORD DDB Riga”. Informatīvi atbalsta „TVNET GRUPA”, „Clear Channel”, „Visual Media”. Tāpat “Dod pieci!” organizēšanā atbalstu sniedz vairāki uzņēmumi – New Black, Paulig, Tava skaņa, Kompānija NA, PērkamKopā, ISKU, Alan Deko, Toi-toi, Mārupes logi, Printanova, Mega sargs, Spināts un sviests, Hestia Hotel Group viesnīca „Radi un draugi”, Centrālā laboratorija, Magnum NT, HOSE, Nemoloko, Brinks, Zelt, Snack Tales, Eglupiegade.lv, Pica Lulū.

Organizatori uzsver - īpaši rūpīgi tiek ievēroti gan speciāli Slimību un profilakses kontroles centra, gan valstī noteiktie drošības pasākumi - dīdžejus no studijas viesiem atdala stikla siena, viesu skaits ir ierobežots u.c. Iespēju robežās cilvēki aicināti ziedot attālināti.

“Dod pieci!” ir daļa no starptautiska projekta „Serious Request”, kurā dažādās Eiropas valstīs radiodīdžeji nedēļu raida no īpašas stikla studijas, pievēršot uzmanību konkrētai sabiedriski nozīmīgai tēmai. Ikviens tiek aicināts ziedot līdzekļus apmaiņā pret mīļāko dziesmu radio ēterā. Latvijā šo tradīciju iedzīvināja Latvijas Radio 5 – Pieci.lv radošā komanda. Latvijas Radio 5 – Pieci.lv ir  jauniešu satura multimediāla platforma, viens no ietekmīgākajiem zīmoliem jauniešu auditorijas vidū. 

Foto: Ralfs Alksnītis.

Papildu info:
Daiga Konošonoka
Latvijas Radio
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 28313163
E-pasts: daiga.konosonoka@latvijasradio.lv