Preses relīzes

Par regulējumu satura veidošanai mazākumtautību valodās

Pateicamies Satversmes tiesai (ST) par izsvērtu analīzi, tostarp tvērumu, kas aplūkots nolēmumā. Jāteic, ka ST minētie aspekti – latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, mazākumtautību tiesību ievērošana un nacionālās drošības jautājumi – ir precīzi tie paši principi, kas iespējami līdzsvaroti tiek vērtēti arī no Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) puses.

2025. gada vasarā, izziņojot LSM stratēģiskās prioritātes, mēs būtiski esam mainījuši pieeju satura veidošanai svešvalodās. LSM vairs neveido radio vai televīzijas programmas krievu valodā. Saturs svešvalodās – krievu, ukraiņu, angļu valodās – pieejams tikai digitālajā vidē, kas top vienotā redakcijā, pēc vienotiem redakcionālajiem standartiem un lielākoties balstās satura adaptācijā no valsts valodas. Ģeopolitiskās situācijas un nacionālo drošības interešu dēļ mēs turpinām veidot objektīvas ziņas un informatīvi-analītisku saturu svešvalodās samērīgā apjomā. Saturam svešvalodās atvēlēti nepilni 2,5 % no LSM satura budžeta, pārējie 97,5 % tiek lietoti satura veidošanai latviešu valodā.

ST nolēmums neprasa tūlītējas izmaiņas LSM darbā – satura veidošana svešvalodās tiks turpināta atbilstoši līdzšinējiem principiem un redakcionālajai pieejai. LSM ir gatavs aktīvi iesaistīties Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pilnveides procesā, sniedzot savu profesionālo redzējumu par vienotu, līdzsvarotu, samērīgu un lietderīgu pieeju mazākumtautību auditoriju uzrunāšanā. Mūsu mērķis paliek nemainīgs – veidot uzticamu saturu, kas stiprina demokrātiju, veicina sabiedrības saliedētību un piederības sajūtu Latvijai, vienlaikus stiprinot latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.