Пятница, 22 ноября 2024 г.

Именины: Aldis, Alfons, Aldris

Latvijas Sabiedriskie Mediji

Preses relīzes

Raidījums „Atvērtie faili” pēta ķīmisko vielu piesārņojumu Latvijā

Informācija medijiem

11.05.2023.

Raidījums „Atvērtie faili” pēta ķīmisko vielu piesārņojumu Latvijā

Visā Eiropā, tai skaitā Latvijā, ir izplatīts cilvēka veselībai kaitīgs, līdz šim maz apzināts ķīmisko vielu piesārņojums, ko rada ikdienā plaši izmantotas lietas, sākot ar teflona pannām un beidzot ar ugunsdzēsības putām. To atklājis starptautisks žurnālistu pētījums, kurā piedalījās arī Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļa.

Žurnālisti pētīja piesārņojumu, ko rada perfluoralkilsavienojumi jeb PFAS. Tos izmanto dažādu sadzīvē plaši izplatītu preču ražošanai, piemēram, ūdensnecaurlaidīgam apģērbam, ēdienu iepakojumam, nepiedegošam pannu pārklājumam, audumiem, lai uz tiem nepaliktu traipi. PFAS dēvē arī par mūžīgajām ķimikālijām, jo tās vidē nesadalās un ir ļoti mobilas, tāpēc tās atklātas ūdenī, gaisā, zivīs, cilvēkos. PFAS var izraisīt vēzi, neauglību un citas slimības.

Žurnālisti “Mūžīgā piesārņojuma projektā” („Forever Pollution Project”) secināja, ka Eiropā ar šīm vielām ir piesārņotas vairāk nekā 17 000 vietas – daudz vairāk nekā līdz šim bijis publiski zināms.

Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati rāda, ka PFAS piesārņojums ir visā Latvijas teritorijā. Vislielākais piesārņojums ir zivīs – tas konstatēts zivīs lielākajā daļā ezeru, upju un citu ūdenstilpņu, kur LVĢMC ņēma zivju paraugus. Tāpat PFAS sastopams pazemes jeb gruntsūdeņos, virszemes ūdeņos un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Ar PFAS, visticamāk, ir piesārņotas arī teritorijas lidostu, militāru bāžu un ugunsdzēsēju mācību poligonu apkaimēs.

„Pētniecības process ilga apmēram pusgadu. Šajā laikā pieprasījām informāciju no atbildīgajām iestādēm, lai saprastu problēmas mērogu un piesārņojuma līmeni. Jau pētniecības sākumā pamanīju, ka par šīm vielām gan Latvijas iedzīvotājiem, gan atbildīgajām iestādēm ir maz informācijas un izpratnes, jo ar PFAS jautājumiem strādā tikai zinātnieki un jomas speciālisti. Tomēr ir svarīgi par tām informēt un arī brīdināt iedzīvotājus, jo cilvēki tās uzņem savā organismā arī Latvijā. Tas, ka šo vielu piesārņojums ir tik plaši izplatīts Latvijā, ir biedējoši un reizē arī skumji. Tomēr Latvijā neviena kompānija neražo PFAS ķimikālijas, līdz ar to piesārņojuma līmenis ir salīdzinoši zemāks nekā vairākās citās Eiropas valstīs,” norāda Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas vadītājs Ģederts Ģelzis.

Atbrīvoties no šīm ķīmiskajām vielām, ja tās nokļuvušas vidē, ir ļoti dārgi. Sanācijas izmaksas sasniegtu desmitiem miljardu eiro. Vairākās vietās iestādes jau ir padevušās un nolēmušas toksiskās ķīmiskās vielas paturēt zemē, jo tās nav iespējams attīrīt.

2023. gada februārī Eiropas Ķimikāliju aģentūra ECHA nāca klajā ar priekšlikumu aizliegt PFAS, taču, kā rāda žurnālistu pētījums, tas sastapies ar spēcīgu industrijas lobiju.

Latvijas karti ar mūžīgo ķimikāliju piesārņojuma vietām var aplūkot sabiedrisko mediju portālā LSM.lv: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/11.05.2023-karte-kur-latvija-uzkrajas-bistamas-muzigas-kimikalijas.a507929/

Raidījuma „Atvērtie faili” epizodi „Mūžīgās ķimikālijas Latvijā” var klausīties Latvijas Radio mājaslapā un mobilajā lietotnē.

Starptautiskais pētījums pieejams https://foreverpollution.eu/.

 

Par Latvijas Radio

Latvijas Radio ir lielākais programmu producents Latvijā. Radio veido piecas programmas: Latvijas Radio 1 (trešais klausītākais kanāls Latvijā), Latvijas Radio 2 (visklausītākā radio stacija Latvijā), Latvijas Radio 3 – Klasika (vienīgais klasiskās mūzikas kanāls Latvijā), Latvijas Radio 4 – Doma laukums (kanāls mazākumtautību valodās), jauniešu multimediālā platforma Latvijas Radio 5 – Pieci.lv. Tāpat Latvijas Radio retranslē Latvijas Radio 6 – NABA. Latvijas Radio saturs pēc pieprasījuma pieejams arī podkāstu straumēšanas vietnēs un Latvijas Radio mobilajā lietotnē. Latvijas Radio kanāli joprojām ir tirgus līderis un nedēļā sasniedz vairāk nekā 730 tūkstošus klausītāju jeb aptuveni 48% iedzīvotāju vecumā no 16 - 74 gadiem, liecina jaunākie Kantar auditorijas pētījuma dati par 2022. gada rudens un 2023. gada ziemas periodu.

Papildu informācijai:

Liene Pālēna

Latvijas Radio

Galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr.: 26104145

E-pasts: liene.palena@latvijasradio.lv