Rīgas Vācu kultūras biedrības dibinātāja Aina Balaško Tallinā, saņēmusi gada balvu “Sievietei līderei” laureātes atzinības rakstu no Labklājības Ministrijas par etniskās saskaņas veicināšanu un sabiedrības integrāciju, stāsta Latvijas Vācu savienības vadītāja Ilze Garda.

Balva iniciēta, lai sniegtu atzinību un novērtējumu sievietēm, kuras uzņēmušās līderes lomu, kā arī sniegušas nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības labā. Aina Balaško ir Latvijas Vācu savienības un mazākumtautību eksperte un joprojām aktīva līdere vācu kustībā Latvijā. Balvas organizators ir sieviešu sadarbības tīkls un šo projektu organizēja  „Aktīvo iedzīvotāju” atbalsta fonda projekta  ietvaros.

„Aina Balaško, Gründerin des Deutschen Kulturvereins Riga, hat vom Wohlfahrtsministerium ein Dankesschreiben als Preisträgerin der jährlichen Auszeichnung „Frauen in Führungspositionen“ für die Förderung interethnischer Harmonie und sozialer Integration in Tallinn erhalten“, berichtet Ilze Garda, Leiterin des Verbandes der Deutschen in Lettland, „der Preis wurde ins Leben gerufen, um Frauen anzuerkennen und zu würdigen, die eine Führungsrolle übernommen und einen bedeutenden Beitrag zum Wohlstand der Gesellschaft geleistet haben. Aina Balaško ist Expertin für den Verband der Deutschen in Lettland und Minderheiten sowie nach wie vor eine aktive Führungspersönlichkeit in der deutschen Bewegung in Lettland. Der Veranstalter war das Netzwerk für Frauenkooperationen. Das Projekt wurde im Rahmen des Förderprogramms „Aktiver Bürgerfonds“ organisiert.

 

Festivāls Lampa "Diplomātija un ārpolitika krīzes laikā"

Rīgā no 7. līdz 10.jūnijam Baltijas valstīs atsaucoties Tallinas, Rīgas un Viļņas amata kolēģu ielūgumiem vizītē uzturējās  Bundestāga prezidente Berbele Bāsa.

Bāsas kundze apmeklēja Brīvības pieminekli, piemiņas vietu ebreju genocīda upuriem un Latvijas Okupācijas muzeju, tikās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un citām svarīgām amatpersonām personām kā arī piedalījās Cēsīs rīkotā festivāla Lampa paneļdiskusijā.

Bundestagspräsidentin Bärbel Bas reist nach Riga Vom 7. bis 10. Juni reist Bundestagspräsidentin Bärbel Bas in die drei baltischen Staaten und folgt damit den Einladungen ihrer dortigen Amtskollegen in Tallinn, Riga und Vilnius. In Riga stehen ein Treffen mit dem Präsidenten der lettischen Saeima, Edvards Smiltēns, und weiteren Abgeordneten sowie ein Gespräch mit Staatspräsident Egils Levits auf dem Programm. Außerdem besucht Frau Bas das Freiheitsdenkmal, das Denkmal für die Opfer des Völkermordes an den Juden und das Lettische Okkupationsmuseum.

 

Klaipēda arī MEMELAND OSTKROICEN

Ar 17 dalībniekiem no 11 organizācijām Klaipēdā, vai senajā  MEMELAND OSTKROICEN  notika Baltijas vācu biedrību projektu attīstīšanas  apmācības seminārs. To organizēja Latvijas vācu savienība, reģionālā koordinācija ar Vācijas iekšlietu ministrijas atbalstu. Semināra  neformālās daļas laikā  iepazināmies ar Klaipēdas vēsturi kurā pirms otrā Pasaules kara 70 % iedzīvotāju bija vāciskas izcelsmes. Baltijas valstu vācu kopienai pacilājošā kopā būšanas brīdī vienojāmies kopīgās dziesmās vācu valodā, apmeklējām muzeja ekspozīciju  par 39 un 40 gada notikumiem un mūsu darbs turpināsies Dobelē lai strādātu ar mūsu projektu idejām kuras atbalsta sabiedrības integrācijas fonds no NVO.

Unter Beteiligung von 17 Teilnehmern aus 11 Organisationen bzw. dem alten MEMELAND OSTKROICEN fand ein Schulungsseminar zur Projektdurchführung der deutschbaltischen Vereine in Klaipeda statt. Organisiert wurde es vom Verband der Deutschen in Lettland, in regionaler Koordination, mit Unterstützung des Bundesministeriums des Innern der Bundesrepublik Deutschland. Im informellen Teil des Seminars machten wir uns mit der Geschichte von Klaipeda vertraut, wo vor dem Zweiten Weltkrieg 70 % der Bevölkerung deutscher Herkunft waren. Für die deutsche Gemeinschaft in den baltischen Staaten war der freudige Moment des Zusammenseins, als die Lieder auf Deutsch die Seminarteilnehmer zusammenbrachten. Es wurde auch eine Museumsausstellung besucht, die den Ereignissen der Jahre 1930/1940 gewidmet war. Unsere Arbeit wird in Dobele fortgesetzt, um an den Ideen unserer Projekte weiterzuarbeiten, die von der Stiftung für gesellschaftliche Integration, von NGOs  gefördert werden.

 

Draudzības vizīte Nacionālo kultūras biedrību asociāciju līmenī

Tallinas vecpilsēta svinēja Vecpilsētas svētkus. Pateicoties labai sadarbībai starp Itas Kozakēvičas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociāciju profesora Rafi Haradžanjana vadībā un Tallinas nacionālo kultūras biedrību asociāciju tika organizēts savstarpējās sadarbības brauciens stāsta Rīgas vācu kultūras biedrības vokāli instrumentālā ansambļa vadītāja Līga Miķelsone. Tika uzaicināts mūsu ansamblis „Morgenrot” sniegt nelielu koncertu, lai kuplinātu šo braucienu.

Tallinā brīnišķīgajā Hopnera nama koncertzālē ar lielisku akustiku sniedzām vācu mūzikas koncertu, vienlaicīgi tur bija brīnišķīga gleznu izstāde. Klausītājiem muzikālu pārsteigumu sagādāja prof. Rafi Haradžanjana vairākus izcilā armēņu komponista Arama Hačaturjana skaņdarbu klaviertskaņojums. No vienkāršas noliktavas tikai 1975.gadā šī Koncertzāle ieguvusi savu patreizējo izskatu. Šodien lieliskās akustikas dēļ šajā koncertzālē notiek brīnišķīgi koncerti, pārējās telpas atvēlētas dažādu nodarbību un izstāžu rīkošanai. Pēc koncerta mums bija iespēja tikties arī ar Tallinas nacionālo kultūras biedrību asociāciju un uzaicinājām viņus ciemoties pie mums Rīgā. 

„Die Altstadt von Tallinn hat das Altstadtfest gefeiert. Dank der guten Zusammenarbeit zwischen dem „Ita Kozakeviča-Verband der nationalen Kulturgesellschaften in Lettland“ unter der Leitung von Professor Rafi Haradžanjans und dem „Verband der nationalen Kulturgesellschaften in Tallinn“ konnte eine gemeinsame Reise organisiert werden“, sagt Līga Miķelsone, Leiterin des Gesangsensembles des Deutschen Kulturvereins Riga, „unser Ensemble „Morgenrot“ wurde zum Fest eingeladen und gab ein kleines Konzert deutscher Musik in Tallinn. Nach dem Konzert hatten wir auch die Gelegenheit, uns mit dem Talliner Verband der nationalen Kulturgesellschaften zu treffen, den wir einluden, uns in Riga zu besuchen.“

 

Partneri no Šmelnes ar dāvanām un piedāvājumu

Mums ir bijis ļoti aktīvs vasaras sākums stāsta Dobeles vācu kultūras biedrības vadītājs Valters Kalvis Vitte. Dobeles pilsētas svētkos jūnijā Dobeles vācu biedrība un ansamblis „De Lustigen” ar dziedājām Vandu, Gunu, Kristiānu, Valteru  Airu, Vilhelmīni, mūsu vadītāju Santi Būmeri un akordeonisti Santu Āboliņu piedalījāmies svētku gājienā. Uz pilsētas svētkiematbraukuši un kopā ar mums bija mūsu sadraudzības pilsētas Šmelnes delegāti pilsētas Birģermeisters Svens Šrāde un Domes deputāts  Juliāns Degners. Pēc gājiens notika tikšanās Dobeles vācu biedrības namā, kur nepiespiestā gaisotnē apmainījāmies ar sasniegto un pārrunājām nākotnes sadarbības iespējas. Stāstījām par sakoptajām telpām, atjaunoto jumta segumu, realizēto muižu projektiem. No Šmelnes Birģermeistera saņēmām dāvanā nelielu monētu ar Šmelnes Rātes attēlu un oficiālu ielūgumu nākamajā gadā viesoties Šmelnē.

„Wir hatten einen sehr aktiven Start in den Sommer“, sagt Valters Kalvis Vitte, Leiter des Deutschen Kulturvereins Dobele, “während des Dobele-Stadtfestes im Juni nahmen der Deutsche Verein Dobele und das Gesangsensemble „Die Lustigen“ am Festumzug teil. Bürgermeister Sven Schrade und Stadtratsmitglied Julian Degner waren die Delegierten unserer Partnerstadt Schmölln, die zum Stadtfest kamen und bei uns waren. Nach dem Festumzug fand ein Treffen im Haus des Deutschen Kulturvereins Dobele statt, bei dem wir in entspannter Atmosphäre unsere Erfolge austauschten und die Möglichkeiten einer zukünftigen Zusammenarbeit besprachen. Wir sprachen über gereinigte Räume, renovierte Dacheindeckung, umgesetzte „Projekte Gutshöfe“. Als Geschenk vom Bürgermeister von Schmölln erhielten wir eine kleine Münze mit dem Stadtrat Schmölln und eine offizielle Einladung, Schmölln im nächsten Jahr zu besuchen.

 

Kurzemē  par vāciskām saknēm rūpējas  

Par savu lielāko nopelnu mēs šobrīd uzskatām, stāsta Māra Kraule no Ventspils vācu biedrības, ka izdevies iesniegt 2024 gadam projekta pieteikumu  „ Muižas vakar un šodien” kurā mēs apmeklēsim Jelgavas novada muižas. Iepriecina sajūta, ka šis projekts gūst apstiprinājumu. Līdz ar to mūsu darbība neapstājas, bija ļoti interesanta tikšanās Dundagā kur aktīvs novadpētnieks Gunārs Laicāns ieguldījis lielu darbi, lai sakoptu vācu kapus. Viņš ir uzstādījis informatīvo stendu, ne tikai par baroniem, bet arī piemēram par diviem mācītājiem Geizeru un Notriftam. Tikšanas reizē Dundagas kapos interesantas atziņas mums pastāstīja Zinātņu akadēmijas prezidents doktors Ojārs Spārīša kungs tieši par to mantojumu ko vācieši ir atstājuši mums, šajā pasākumā piedalījās arī Latvijas piļu un muižu asociācijas valdes prezidents Roberts Grīngergs. Viņš vairāk runāja par to, kas notiek muižas, kad tās ir nopirktas, atgūtas. Tātad par patreizējo situāciju. Mūsu pienesums šajā reizē Dundagā bija stāstījums par savu biedrību un arī apliecinājums ar ansambļa „Windau” uzstāšanos par ko saņēmām apbrīnu un prieku no klausītājiem.

„Als unseren größten Erfolg betrachten wir derzeit, dass es uns gelungen ist, einen Antrag für das Projekt „Gutshöfe gestern und heute“ für 2024 einzureichen, im Rahmen dessen wir Gutshöfe in der Region Jelgava besuchen werden”, berichtet Māra Kraule aus dem Deutschen Verein Ventspils, „es ist erfreulich, dass dieser Projektantrag genehmigt wird. Deshalb hören unsere Aktivitäten nicht auf, es gab ein sehr interessantes Treffen in Dundaga, bei dem der aktive Lokalforscher Gunārs Laicāns viel Arbeit in die Reinigung der deutschen Gräber steckte. Er stellte einen Informationsstand nicht nur über die Barone, sondern beispielsweise auch über zwei Pfarrer Glēzers und Moltrecht auf. Während des Treffens auf dem Friedhof in Dundaga erzählte uns der Präsident der Akademie der Wissenschaften, Herr Ojārs Spārītis, interessante Fakten über das Erbe, das uns die Deutschen hinterlassen haben, sowie der Vorstandsvorsitzende des Verbandes der Schlösser und Gutshäuser in Lettland, Roberts Grīngergs, nahm an dieser Veranstaltung teil. Er sprach mehr darüber, was mit den Gutshöfen passiert, wenn sie gekauft und restauriert werden. Also zur aktuellen Situation. Dieses Mal war unser Beitrag in Dundaga eine Präsentation über unseren Verein sowie der Auftritt des Gesangsensembles „Windau“.“

 

Ansamblis „Windau” mīlestību dod un saņem

Otrs tāds svarīgs pasākums bija koncerts divos pansionātos, jeb rehabilitācijas iestādēs Ventspils un kaimiņu novadā. Jurkalnes rehabilitācijas centrā kur dziedājām 80 iemītniekiem, tiem protams kuri bija atnākuši un savukārt Pāvilostas pansionātā, kas domāta cilvēkiem kuriem tiešam nav kur vadīt savu mūža novakari mēs koncertējām 40 iemītniekiem. Gandarījums bija iepriecināt šos cilvēkus, kuri ar tādu mīlestību un atvērtību centās saklausīties mūsu dziedājumā. Varu vēl padižoties, ka šajā reizē Jurkalnē un Pāvilostā turpina Māra Kraule mēs satērpāmies savās jaunajās blūzēs kuras esam ieguvuši pateicoties projektam ar Kurzemes centra darbinieku atbalstu. Esam kļuvušas glītākas un skaistākas un mūsu blūzes ir spožākas. Esam pateicīgi šo iestāžu sociālajai darbiniecei Mairai Briedei, ka viņa ar tādu lielu mīlestību darbojas ar šiem cilvēkiem. Un patiesībā mūsu sadarbība sākās ar to, ka  pēdējās mūža dienas Jurkalnes pansionātā vadīja mūsu dalībniece simtgadniece Milda Antropes kundze un kādā sarunā apsolījām, ka mēs aizbrauksim Antropes kundzei dziedāt un apciemot. Dziedāt arī citiem, bet galvenokārt jau viņas dēļ. Antrupes kundze šo koncertu nesagaidīja bet mūsu solījums nu bija izpildīts. Tā bija bagāta diena šiem cilvēkiem, kas pēc ilga laika atkal juta kādu koncertu, gan arī mums, lai saprastu ko dara šie cilvēki, ko dara šie darbinieki un ko tas viss nozīmē mūsu valstij.

„Das zweite so wichtige Ereignis waren Konzerte im Rehabilitationszentrum Jūrkalne, wo wir für 80 Besucher sangen, und im Pflegeheim Pāvilosta, in dem wir vor 40 Zuschauern auftraten. Ich kann auch sagen, dass wir dieses Mal unsere neuen Blusen für die Konzerte in Jūrkalne und Pāvilosta angezogen haben, die wir dank des Projekts mit Unterstützung der Mitarbeiter des Zentrums Kurland bekommen haben”, spricht Māra Kraule, „wir sind auch Maira Briede, der Sozialarbeiterin dieser Einrichtungen, dankbar, dass sie mit so viel Liebe mit diesen Menschen arbeitet. Es war ein ereignisvoller Tag für diese Menschen und auch für uns, und wir konnten auch verstehen, was diese Menschen tun, was diese Mitarbeiter tun, und was das alles für unser Land bedeutet.“

 

Hokejs un īkšķi

Pēc Latvijas spēles pret Kanādu Vācijas komanda pusfinālā tikās ar ASV izlasi. Vēstnieks Kristians Helts ar savu amerikāņu kolēģi Kristoferu Robinsonu pārrunāja iespējamo spēles rezultātu. Mēs turam īkšķus par labākās komandas uzvaru! Par pasaules čempionātu Valtera Kalves Vitte stāstījums liecina, ka aizvadītais mēnesis bijis svarīgs arī mazākumtautu Latvijas iedzīvotājiem dzīvot līdz komandai Valstī kurā dzīvo.

Nach dem Spiel zwischen Lettland und Kanada traf die deutsche Mannschaft im Halbfinale auf die Mannschaft der USA.Botschafter Christian Heldt besprach mit seinem US-Amtskollegen Christopher Robinson den möglichen Ausgang des Spiels. Drücken wir die Daumen, dass die beste Mannschaft gewinnt! Die Geschichte von Valteras Kalves Vitte über die Weltmeisterschaft zeigt, dass der letzte Monat auch für die Letten wichtig war.